visādi pigori!

Ir pagājis mēnesis. Īstenībā woow! Esmu izturējusi un izturu(laikam citas iespējas jau nav). Bet īstenībā tas iepriekšējais teikums izklausās tā, it kā es rakstītu no kādas koncentrācijas nometnes.

Brīvdienas man ir bijušas fantastiski drausmīgas-esmu burtiski viņas nogulējusi, jo biju/esmu apslimusi. Mistiska temperatūra un šodien ir tikpat mistiski galvas reiboņi visu dienu un vēljoprojām, bet uz lekcijām gāju, lai gan ja viss griežas to stundu nosēdēt ir grūti.
Mājās arī ir ļoooti auksts, jo nekurina jau trešo dienu. Pārvietojos pusvinas zeķēs, džemperī un ja sēžu-tad satinusies segā. Protams, Mērfija likumi strādā! Šajās brīvdienās un arī šodien bija netipiski skaists laiks ārā - silts un saulains. Damn!!!

Un tad te ir vēl visādas sadzīviskās problēmiņas, jeb intrigas pa vidu. Nezināju, ka arī teju 21 gadīgi cilvēki mēdz piekopt modi-nerunāt. Nu ar mani nerunāja nedēļu. Līdz pat pēdējam nezināju iemeslu, bet tas tiešām bija smieklīgi stulbs iemesls. Un vispār, man liekas, ka tas bija/ir ļoti bērnišķīgi un lieliski sabojāja attiecības un iespaidu par šo cilvēku. Bet tā kā man ar viņu ir jādzīvo/jāmācās kopā vēl 4ri mēneši vismaz, tad mīļā miera labad uzturu kaut kādas attiecības.Nu žēl. Esmu vīlusies. Laikam cilvēki patiešām ir dažādi. Un ar auniem man patiešām ir liela rakstura nesaderība!

Par pozitīvo? Hmmm. Skatos daudz filmu, dienas beigās vairs neatceros, ko esmu skatījusies un par ko. Labi, tas nebija diez ko pozitīvi. Starp citu, man ļoti ir iepaticies raidījums "Dubultremonts", ko LNT rāda pirmdienu vakaros 21:00. Es to skatos internetā. Diezgan fifīgi var pārvērst istabu 2vu dienu laikā, izmantojot draugus un 1000Ls. Arī vadītājs ir savā vietā. Tāds raidījums ar humoriņu un pipariņu.
Pozitīvā šajās dienās ir maz. Un ja ir tad tas ir kaut kas saistībā ar mājām, mammas balss klausulē, draugu smiekliņi skaipā - jā, tas ir tas, kas manu dienu padara pozitīvāku.

Nekas atgūšu līdzsvaru un dzīvošu pozitīvāk! Meklēšu pozitīvo sev apkārt, iešu uz zāli un močīšu, iešu uz bibliotēku un močīšu un tad iešu gulēt 12padsmitos, celšos 8toņos un nedomāšu par nekādu bullšitu sev apkārt un vispār centīšos par neko citu kā tikai - skola. Uz tiem četriem mēnešiem tādu mūku režīmu varētu ieviest. Varbūt tā būs vieglāk. Citādi tu visu laiku kaut ko domā, tā un šitā un tā diena paiet nekā. Totālākajā beztoklā! Tu domā par mājām, tu domā par tejieni un tu domā par to, ko vēl vajadzētu no sevis izspiest un beigās tā arī nodzīvo to dienu-domājot. Bet šodien man ir sūdīgi un šodien es to vēl varu atļauties. Paskatīšos vēl kādu filmu, pakonspektēšu JAVU un pasēdēšu savā vientulībā ar savām domām.