made my decision

bij smagi. pat ļoti. bet es atvainojos, tā manis "čakarēšana". un pēc tam sevis čakarēšana ar jautājumiem - ko darīt? braukt/nebraukt? nolikšu/nenolikšu? vienmēr tās binārās opozīcijas....
nervi čupā, pats neapmierināts, neizgulējies, pārējie izbesīti... apburtais loks kaut kāds. tik cik iegūsi-tik arī zaudēsi!
ar varu nevajag. ja nav tad nav.
padodos - ķepas augšā.
norakstu pie saviem zaudējumiem.

un tagad manai sirdsapziņai - no regrets, they don't work

par amorālo rīcību

Katrai amorālajai rīcībai ir sekas.
Labi, ka mums ir sirdsapziņa un kaut kāda atbildības sajūta pēc tam un arī tad, kad īpaši sevi nekontrolējam, bet ļaujamies mirklim/brīvajam kritienam/"tagad vai nekad" reizēm.
Nu nevar tik vieglprātīgi dzīvot arī tad, ja tev nākošajā dzīvē ir brīvdiena un tu zini, ka pēc tās sekos tīrā elle, kas saucās darba nedēļa.
Patrakot var un vajag, bet ar mēru...To iegalvojiet.
Ir nepieciešams izslimot to slimību, lai pēc tam dabūtu imunitāti, tikai ir arī tādas slimības, kuras nevar izslimot vai pēc kuru izslimošanas mēs neiegūstam imunitāti.
Rīkosimies saprātīgi, nu vismaz iekļausimies kaut kādos rāmjos!

no regrets

No regrets / they don't work
No regrets / they only hurt
Sing me a love song
Drop me a line
Suppose it's just a point of view
But they tell me I'm doing fine

definetly

Nedarīšu vairs to, ko izdarīju vakarnakt. turpmāk aprobežošos ar apelsīnu sulu.

...

Viņa meklēja biedru vienai naktij,gabalu svešas dzīves, lai spraigāk justu, lai aizmirstu sevi un pārāk sāpīgo skaidrību, ka nekad nekas nepaliek, ne es, ne tu un vismazāk mēs.
/Ē.M.Remarks/

rīta kafija

bija rīts. diezgn mikls, miglains un silts novembra rīts, kas ne ar ko īpaši neizceļas nopārējiem rītiem.
Es sēdēju vispirms viena un tad pēkšņi atnāca viņš. mēs sēdējām un runājām. daudz. es dzēru savu rīta kafiju un klausījos viņā. mēs runājām un runājām tā it kā man nekas nebūtu jādara un viņam nekur nebūtu jāiet. es iedzēru malku kafijas. balta un salda, bet ar kafijai piemītošo rūgtumiņu un aromātu. tad pēkšņi viņš paņēma manu tasīti un iedzēra malku. mēs saskatījāmies tieši acīs un viņš teica: "Tā ir tieši tāda, kāda man garšo. Perfekta."

smaidiņš!

I will get my time to shine

smaidam, smaidam, smaidam...
un sākam močīt!

biznesa plāna vietā

vēl palika 4 ziedlapiņas, 5 lapiņas un kaut kas vēl jāizdomā ar fonu. diezgan feini sanāks. :)

Mission accomplished

Garstāvoklis lielisks! Piebeidzu viņu beigās nošokējot - urrā! Uzvara. At least, sen jau to biju pelnījusi! ideāli, bija ideāli...
Ārā pirmais (noturīgākais) sniegs Ventspilī. Lielisks vakars, dzirdēta pirmā Ziemasvētku tēmai veltītā dziesma un bezgalīgs bezmiegs jau atkal...
Ir iedvesma!
Kola
Lacoste - Red (for him)
Ministry of Sound
HP

sexīgi.

Ok. viss beidzot jāsāk močīt mācībās. pietiek having fun. Jāsāk kustināt tā pelēkā viela un rakstīt darbi darbiņi. jāpasēž bibliotēkā, jāaiziet uz tēju pie kursabiedriem un kāds vakars jāvelta Kriķa tēmas apgūšanai.

šodien ieptikās

Texas.
ir tāda grupa. labas dziesmas. interesanti un pārdomāti videoklipi (iekš youtube) ar tādu onkuļu kā Žans Reno un Alana Rikmana iekļaušanu un pakļaušanu.
smeldzīgi un patiesi dziesmu vārdi, ja tā kārtīgāk palasa lyrics.
vispār cepuri nost.
bjūtiful!

jā! un ir tāda forša sajūta,kad ir noklausītas pāris dziesmas!

Reku bildē soliste: Sharleen Spiteri

Tikai tagad, par visu, kas ir tagad - saruna ar sevi.

šovakar ir pienācis tas mirklis, ka es beidzu visu laiku smaidīt, mans lieliskais garstāvoklis vairs nav tik lielisks, vairs nelidoju 10cm virs zemes, nejūsmoju par katru sīkumu un pārstāju ar savu "shiny/excellent mood" kaitināt annushku. es vienkārši beidzot esmu fiziski (nevis garīgi kā tas ir vakaros pēc mācīšanās) nogurusi, nekas vairāk. tikai nogurusi,lai gan tā arī ir lieliska sajūta pēc labi padarīta darba.
gribas kādu. un tieši tādu, kas man atnākot mājās samīļo, sabučo un kurā es varu ierāpties, iekūņoties, apskaut, apkamt un čučēt laimīgi līdz rītam. jā. man ir pienācis tas vecums, kad gribas(!) veselīgas attiecības nevis fastfood.
Gan teorētiski, gan praktiski es atkal šovakar varēju būt viņa apkampienos. bet tas atkal būtu tikai šovakar un tad, kaut kad nākamnedēļ un tad varbūt vēl kaut kad, kad kādam no mums sagribēsies vienam otru, vai arī vienkārši būsim vienā pilsētā, vienalga jau kurā - Ventspilī, Rīgā, Ogrē utt. utjp.
Sievietēm nevajag vīrieti? Sievietes ir stipras? Bullshit! Un kā vēl vajag! Tā ir tikai mūsu kaskāde. Un runājot par kaskādēm, izdomāju, ka negribu vīrieti termosu. Paskaidrošu: negribu tādu aplīmētu ar krutām tapetēm, bet tukšām iekšām, t.i. ar intelektu kā termosam.
un vēl viss jau ir skaisti, patiešām, bet vienalga man šodien nepietiek. kontaks ir, bet tā strāva neplūst. vēl jāpiestrādā. kaut kur tie elktrodi pazuduši gn manī, gan viņā. Hamburgerus ir dabūt viegli. Ieskrien, paķer, apēd. Bet mēs jau zinām kā ir pēc tam...
Labi. iešu gulēt. rītā agri jāceļas un atkal jābūt laimīgai, smaidīgai un es arī nešaubīgi tāda būšu! Viņi man ir. un mn pietiek ar to, ka ir pagaidām. jo pagaidām arī viņiem esmu es.
Paldies! Šī nedēļa man bija lieliska.
Eju atpūsties.
over n' out.

smiekliņi!

šodien nudien bija ļoti interesanta dieniņa. jātic tam, ko Vitiņa man teica : "Kā nedēļu iesāksi, tārī pavadīsi." Rītā būs vēl interesantāk, par parītu un aizparītu nemaz nerunājot.
Es smaidu šodien, tagad un smaidīšu arī visu nedēļu, neskatoties uz really huge darāmo darbu sarakstu. To visu es arī pieveikšu tiem interesantumiem pa vidu!!!
Vispār tas Novembris iesākās tā interesanti...
:)
Gaidu atbildi no Īrijas un domāju par to, kas būtu ja es nemaz tagad nekur netaisītos braukt... Bet kaut kas jau vienmēr ir jāupurē. Un sliktāk jau arī nebūs (vismaz to es sev cenšos ieborēt).

visām skolas padarīšanām paralēli

klausos Džeimsa (James Blunt) jauno disku ""The lost souls". Baigi jau nu lēnais un saldais, bet visam tam apakšā tie vārdi...
Nezinu vai tā ir kaut kāda sakritība vai kā, bet es vienmēr uztrāpu uz tām pareizajām dziesmām, sajūtām un mirkļiem. :)

..I really want you to really want me
But I really don't know if you can do that
I know you want to know what's right
But I know it's so hard for you to do that
And time's running out as often it does
And often dictates if you can't do that
But fate can't break this feeling inside
That's burning up through my veins..