Man iet labi. Ceru, ka jums arī.

Sen neesmu neko rakstījusi. Nav jau tā, ka nav nekas noticis, ka neesmu neko darījusi. Ir gluži pretēji. Atkal visa kā tik daudz jauna. Jā - atkal. Tāpat kā tas bij 11. janvārī, kad pārcēlos uz dzīvi šeit. Nu tad es vēl ļoti šaubījos par to vai man to vajag un skaitīju dienas līdz atpakaļbraukšanai. Tagad viss ir citādi. Jocīgi.

Pēc mājām tā īpaši neskumstu, bet visus mīļos satikt ļoti gribās. Tikai tagad jānoliek tie 6 eksāmeni. Un jā, šovasar es palieku šeit - Īrijā. Tāpēc, ka gribu; tāpēc, ka patīk un tāpēc, ka naudu vajag sakrāt nākamajam semestrim.

Daudzi man prasa "Kā Tev iet? Kad brauksi uz Latviju? Puisis ir?" Citi vispār vairs neparasa neko. Un tad tu redzi, kas ir ar tevi un kas nav.

Ja es nejustos šeit labi, es nepaliktu. Daudz esmu domājusi, ko darīt, kā darīt un kāpēc darīt. Atkal tāds baigais desižonu periods.
Uz Latviju braukšu 20.05. Būšu tikai 10 dienas... Aizbraukšu arī uz Ventspili. Nu mīļa man viņa.
Vispār ir baigi interesanti, jo viss ar mani šeit mainās.

Esmu atradusi darbu. Jāsaka gan, ka vienu no briesmīgākiem manā pieredzē. Bet tomēr darbs = nauda un naudu man vajag. Daru es patiešām to ar sakostiem zobiem, bet... Tāpēc steigšus iešu meklēt labāku. Gribās kādā lupatu bodītē vai arī pa vismīlīti. Pagaidām strādāšu fastfoodā "Supermac's". Viss tur saldēts, eļļains un lēts. Stundas garas un vairāk par to runāt un domāt nemaz negribu - riebjas.

Bet par nākamo gadu runājot, gribas palikt mācīties te. Tas nozīmēs arī papildus piestrādāšanu kaut kur. Pat pati brīnos uz ko esmu gatava parakstīties, lai sasniegtu un darītu to, ko gribu! Ļoti ceru, ka man izdosies.

Un uz to pēdējo jautājumu, ko man uzdod parasti neatbildu - "not your bussiness :p"
Viss, čau, jāskrien lasīt atkal pieraksti - 3dien pirmais eksāmens.