Tikai tagad, par visu, kas ir tagad - saruna ar sevi.

šovakar ir pienācis tas mirklis, ka es beidzu visu laiku smaidīt, mans lieliskais garstāvoklis vairs nav tik lielisks, vairs nelidoju 10cm virs zemes, nejūsmoju par katru sīkumu un pārstāju ar savu "shiny/excellent mood" kaitināt annushku. es vienkārši beidzot esmu fiziski (nevis garīgi kā tas ir vakaros pēc mācīšanās) nogurusi, nekas vairāk. tikai nogurusi,lai gan tā arī ir lieliska sajūta pēc labi padarīta darba.
gribas kādu. un tieši tādu, kas man atnākot mājās samīļo, sabučo un kurā es varu ierāpties, iekūņoties, apskaut, apkamt un čučēt laimīgi līdz rītam. jā. man ir pienācis tas vecums, kad gribas(!) veselīgas attiecības nevis fastfood.
Gan teorētiski, gan praktiski es atkal šovakar varēju būt viņa apkampienos. bet tas atkal būtu tikai šovakar un tad, kaut kad nākamnedēļ un tad varbūt vēl kaut kad, kad kādam no mums sagribēsies vienam otru, vai arī vienkārši būsim vienā pilsētā, vienalga jau kurā - Ventspilī, Rīgā, Ogrē utt. utjp.
Sievietēm nevajag vīrieti? Sievietes ir stipras? Bullshit! Un kā vēl vajag! Tā ir tikai mūsu kaskāde. Un runājot par kaskādēm, izdomāju, ka negribu vīrieti termosu. Paskaidrošu: negribu tādu aplīmētu ar krutām tapetēm, bet tukšām iekšām, t.i. ar intelektu kā termosam.
un vēl viss jau ir skaisti, patiešām, bet vienalga man šodien nepietiek. kontaks ir, bet tā strāva neplūst. vēl jāpiestrādā. kaut kur tie elktrodi pazuduši gn manī, gan viņā. Hamburgerus ir dabūt viegli. Ieskrien, paķer, apēd. Bet mēs jau zinām kā ir pēc tam...
Labi. iešu gulēt. rītā agri jāceļas un atkal jābūt laimīgai, smaidīgai un es arī nešaubīgi tāda būšu! Viņi man ir. un mn pietiek ar to, ka ir pagaidām. jo pagaidām arī viņiem esmu es.
Paldies! Šī nedēļa man bija lieliska.
Eju atpūsties.
over n' out.