rīta kafija

bija rīts. diezgn mikls, miglains un silts novembra rīts, kas ne ar ko īpaši neizceļas nopārējiem rītiem.
Es sēdēju vispirms viena un tad pēkšņi atnāca viņš. mēs sēdējām un runājām. daudz. es dzēru savu rīta kafiju un klausījos viņā. mēs runājām un runājām tā it kā man nekas nebūtu jādara un viņam nekur nebūtu jāiet. es iedzēru malku kafijas. balta un salda, bet ar kafijai piemītošo rūgtumiņu un aromātu. tad pēkšņi viņš paņēma manu tasīti un iedzēra malku. mēs saskatījāmies tieši acīs un viņš teica: "Tā ir tieši tāda, kāda man garšo. Perfekta."