bij smagi. pat ļoti. bet es atvainojos, tā manis "čakarēšana". un pēc tam sevis čakarēšana ar jautājumiem - ko darīt? braukt/nebraukt? nolikšu/nenolikšu? vienmēr tās binārās opozīcijas....
nervi čupā, pats neapmierināts, neizgulējies, pārējie izbesīti... apburtais loks kaut kāds. tik cik iegūsi-tik arī zaudēsi!
ar varu nevajag. ja nav tad nav.
padodos - ķepas augšā.
norakstu pie saviem zaudējumiem.
un tagad manai sirdsapziņai - no regrets, they don't work
No comments:
Post a Comment