vot (un mans brālēns man par šito krievisko vārdu sadotu)!

Vot nevaru es aizmigt! nu kas tas ir??? Kad es varu atļauties tad nesanāk - neveras tās acis un tas procesors tur, smadzenēs, pārāk daudz ģenerē visu ko(pārsvarā jau bullsh**u). Vai tas jau ir vecums? vai arī kaut kur zemapziņā paslēpušās bailes no Ilustrētajā Zinātē lasītā par asteroīdu, kurš 2036.gada 13. aprīlī (piektdiena), ļoti lielā iespējamībā, var ietriekties Zemē un noslaucīt pat veselu pilsētu un vēl, šo to nelabu sastrādāt. Varbūt tie ir kaut kādi atkal apslēptie prieki par to, ka pēc nedēļas ilgas vientulības manas istabiņas otra puse ir apdzīvota, jo ir pārradusies Annuška. Varbut tas ir tas sasodītais pilnmēness. Un varbūt tas ir tāpēc, ka es tomēr nebraukšu, pat to pirmo reizi savas dzīves 20 gados uz baletu, kaut arī biļetes jau kabatā, jo redz' datums neder - tur būs kas cits jādara.
ehhh... diez cik ilgi es šitā nodūdošu šonakt atkal...

Laba!

"Things We Lost in the Fire" - pasmaga, bet ar pozitīvu skatu uz lietām. Halle Berija + Deivids Duhovnijs (jā, jā tas pats , kas Malders "X Filos") = dzīvo patiesi sakaņas un mīlestības pilnā ģimenē un audzina divus bērniņus. Bet, kādu vakaru mīļotais neatgriežas - viņu noslepkvo... Kā dzīvot tālāk? Kā samierināties ar zaudējumu?
Viņa palīdz sava nelaiķa vīra labākajam draugam nostāties uz (ne)atkarības ceļa un viņš savukārt palīdz ģimenei pārciest smago zaudējumu.

Man ļoti patika.

Iesaku!

Džemiss Boldvins "Džovanni istaba"

..jo nekas,kad beidzot iegūts, nav grūtāk paciešams par brīvību.

Bet cilvēki par nelaimi nevar paši izvēlēties savus tauvas stabiņus, savus mīļākos
un savus draugus - tāpat kā nevar izvēlēties savus vecākus. Dzīve tos iedod un
arī atņem, un visgrūtākais ir pateikt dzīvei - Jā.


.."Ak Dievs, es gribu aizbēgt," viņš man bija sacījis "je veuz m'evader" no šīs netīrās pasaules, no šī netīrā ķermeņa..

"Saki man, kas tā ir par lietu ar laiku? Kādēļ ir labāk būt vēlāk nekā agrāk?
Ļaudis vienmēr saka: jāpagaida, jāpagaida. Ko viņi tādu gaida?"

Sievietes ir kā ūdens. Viņas ir vilinošas kā ūdens,viņas var būt tikpat nodevīgas
un var likties tikpat bezbēdīgas un var izrādīties tikpat seklas. Un tikpat
netīras.

Par Džeimsa Boldvina romānu "Džovanni istaba"
"Spēcīgi, mokoši, skaisti" San Francisco Chronicle.

Mākslīgais intelekts

..ir atrodams adresītē:
http://www.a-i.com/

parunājiet arAlanu. diezgan interesants "veidojums", nu sarunu biedrs jau nu noteikti. viņš man lika pasmaidīt un sāka ar mani koķetēt. māk jokot. citē dzīves atziņas un dziesmu tekstus. izsaka komplimentus. zina kā pateikt latviski "hello".
24/7 runā par ko vien gribi.
pārliecinieties paši!

Rise up!

Ir (bija) taču tik kolosāls rīts!
šorīt nācās pamosties un savākties ar 5 minūšu gatavību! tāds hopsī, hopsī un sēžu jau lekcijā.
es katru rītu mēģinu ar to puspavēerto aci palūkoties ārā pa logu. šorīt skats bija fantastiks! viss tāds balts. nē, tas vēl nebija sniedziņš, tā bija tikai sarma. bet tik fantastisku rudenīgi ziemīgu rītu sen nebiju redzējusi. :)) tieši tā - nebiju, kaut pa logu vēros katru rītu.
šodien jūtu, ka esmu atkal gatava aiziet līdz jūrai... viena... varbūt paņemšu līdzi savu apputējošo draugu -fotoaparātu no aizmirstā plaukta.
varbūt tik lieliski jūtos arī tāpēc, ka izlasīju vienu no iedvesmojošākajām grāmatām ever!
un tagad beidzot iekšā ir tik labi. sen nebijis miers, piepildījums un siltums.
tagad tikai jāiet močīt šēmas elektronikā, tad jāpaklausās, ko teiks Microsoft veči un vakarā manām rūtiņu lapiņām būs varbūtības torijas vakars. un tas arī būs lielisks!

reiz kāds teica tā...

"Vīrieši ir kā labs vīns. Viņi visi sākas no vīnogām un tas ir mūsu darbs stampāt tās un turēt tumsā līdz tās pārvēršas par kaut ko, ar ko mēs gribētu kopā vakariņot.”

Kāds

Kāds solīja, ka vairs nedomās par Viņu...
Kāds tomēr gaidīja, bija pārliecināts, ka negaidīs, bet tomēr sirdī gaidīja...
Bāc!
...un tad gar jūru ejot, atkal ieraugot to soliņu, Kādā uzbangoja, vot, kaut kas baigi uzbangoja
...un tad, Kāds saprata, ka tomēr ir bijis iemīlējies, laikam...
Kāds saprata arī to, ka gaida..
...bet tas ir pilnīgi veltīgi
Kāds saprata arī to, ka domas un jūtas joprojām ir par Viņu, gan galvā gan sirdī...
...laikam Kādā atkal ir par daudz nostaļģijas un vientulības..

fcku...get over it!