Rise up!

Ir (bija) taču tik kolosāls rīts!
šorīt nācās pamosties un savākties ar 5 minūšu gatavību! tāds hopsī, hopsī un sēžu jau lekcijā.
es katru rītu mēģinu ar to puspavēerto aci palūkoties ārā pa logu. šorīt skats bija fantastiks! viss tāds balts. nē, tas vēl nebija sniedziņš, tā bija tikai sarma. bet tik fantastisku rudenīgi ziemīgu rītu sen nebiju redzējusi. :)) tieši tā - nebiju, kaut pa logu vēros katru rītu.
šodien jūtu, ka esmu atkal gatava aiziet līdz jūrai... viena... varbūt paņemšu līdzi savu apputējošo draugu -fotoaparātu no aizmirstā plaukta.
varbūt tik lieliski jūtos arī tāpēc, ka izlasīju vienu no iedvesmojošākajām grāmatām ever!
un tagad beidzot iekšā ir tik labi. sen nebijis miers, piepildījums un siltums.
tagad tikai jāiet močīt šēmas elektronikā, tad jāpaklausās, ko teiks Microsoft veči un vakarā manām rūtiņu lapiņām būs varbūtības torijas vakars. un tas arī būs lielisks!