3 Oct 2008

nekur neesmu pazudusi

Nu tā. Pirmāmkārtām labdien! :)
Mamma teica, lai kādam kaut ko uzrakstu.
3 koledžainas nedēļas, jau oktobris. Šogad laikam nesanāks mājās uz Ziemassvētkiem - Ryanair baigās cenas uzkruķījis. Tā piparkūku smarža un mandarīnu pārēšanās un pasēdēšana mājās pie eglītes ies secen :( Nekas. Mazliet pasāpēs un pāries. Vismaz skola šoreiz ir parūpējusies par "darbiņu", kurā tev pašam ir sevi jāieliek pēc iespējas vairāk. Bakalaura darba vietā taisam projektu. Tā teikt izstrādājam programmatūru no A līdz Z ar visiem papīriem, skicēm un izstlācijas paketēm. Principā man tagad būtu jāgūglē un idejas jāskicē. Taisu to visu viena. Tas arī biedē. Iebiedēja tik tālu, ka gribēju pat kursu mainīt, jo šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir maigi izsakoties "dillēs". Vieglākais priekšmets laikam šogad būs matemātika. Cerēju es arī pagājušogad, vēl Ventspilī esot, ka nu būs miers ar C++ programmēšanu un Kriķa algoritmveidīgajām lekcijām, bet nekā... Še tev - buros atkal pa to visu, tikai šoreiz nirstu dziļāk. Nezinu vai labi vai slikti, bet papīrs būs labs. Tikai tāpēc arī vēl te kruķījos.
Strādāju par saldējuma meiteni. Darbiņš feins, bet ne no vieglajiem - vismaz saldējums par brīvu! Bet principā es nevaru sgaidīt to mirkli, kad tikšu prom kaut kādā ofisa krēslā, kaut vai sākumā kā tējas un kafijas pienesējs.
Īstenībā pietrūkst jau man tās Latvijas, tikai es tā ar to, ka man pietrūkst neplātos(cenšos nedomāt). Cilvēku pietrūkst. Savu cilvēku... Nav jau tā, ka te nav ar ko parunāt vai kā, bet tomēr draugus aizstāt nevar. Tikai žēl, ka tagad izjūtu to, ka ja neesi "apritē", tad esi mazliet "atpalicis" un par tevi vairs tā neatcerās. Nu pati jau es neesmu labāka. Draugos ieeju, bet 3 rindiņas vairs nevienam tā arī nesadūšojos uzrakstīt.
Kas vēl man jauns... Visu laiku apēd skola, tad mājas pusdien/vakariņēšana un Džo. Tas laikam ir viens no retajiem cilvēkiem ar kuriem es varu pavadīt 25 stundas dienaktī 8 dienas nedēļā un man neapnīk būt kopā. Fotografēt vairs nefotografēju. Neko vairs nedaru. Slikti tas ir! Darbs un skola tevi izspiež kā citronu(1-5diena koledža, 5-7 darbs). Tāds nonstopains ritmiņš. Drīz būs jāsāk atrast laiks bibliotēkā sēdēšanai. Uz klubiem neeju - baigi dārgi te tas prieks. Uz pubiem arī nē. Tā kā apkārt blandīties nekur neblandos. Kā relaksācijas veidu vakaros piekopjam ūdenspīpes kurināšanu - forši tas ir, un ja vēl Džo kaut ko uz ģitāras uzstrinkšķina, tad vairāk jau arī neko nevajag.
Laiciņš pie mums "foršs". Tāds riktīgs ziemelis, no gaisa pilina un izpūš cauri visām kārtām. Brrrr. Īstenībā tas laiks te ir pats sūdīgākais. Tas ir vislielākais mīnus šeit.
Kas vēl tāds aktuāls? Ļoti gribētos zināt kā iet Jums! :)
Ar cieņu un lielu saņemšanos kaut ko uzrakstīt - Ilze. :p

1 comment:

Anonymous said...

Sito textu vareji ielikt tur, kur Tevi kāds lasa.Ne Ritvars ne Anniņa, ne vēl daudzi šito blogu diez kā neapmeklē, jo raksti te iemaldās arvien retāk.Uztaisi Copy>Paste uz drauagiem. Un labi ir ka ir daudz darba un esi aizņemta, jo ja būtu vairāk brīva laika tad biežāk uznāktu "besis" Turies, pavasaris nav tālu. Krustmāte