My schedule

Pastāstīšu par to, ko es te mačīšos.
Tātad:
Pirmdienās man ir 4 lekcijas. Pirmā sākas 10:00-11:00, tā ir Visual Basic (programmēšanas valoda, kuru man patlaban patīk mācīties visvairāk un tā ir arī visvieglākā ). Otrā lekcija no 11:00-12:00 ir OOP, jeb Object Oriented Programming, kurā apgūstam JAVA. Pēc šīs lekcijas ir 1h garš pusdienu pārtraukums un tad no 13:00 - 14:00 & 14:00-15:00 atkal mācamies OOP (JAVA).

Otrdienās man ir 5 lekcijas. Pirmā lekcija sākas 9:00-10:00, arī nākošās divas no 11:00-13:00 ir Project, jeb Projekts, kurā strādājam grupās (2-3cilvēki) un šī semestra laikā mums būs jāizveido reāli strādājoša programma/sistēma. Manas grupas projektanosaukums/uzdevums ir "Employment Agency System". Pagaidām esam tikuši tikai līdz uzdevumu apraksta izlasīšanai, bet tā man šīs lekcijas ir liels ieguvums, jo tās sniedz praktiskas iemaņas un parāda programmēšanas pielietojamību reālajā dzīvē. Pēc šīm lekcijām no 12:00-13:00 ir pusdienu starpbrīdis un no 13:00-14:00 ir System Analyse(vēl neesmu īsti atkodusi par ko tur ir konkrēti). Un kā pēdējā lekcija no 14:00-15:00 ir Management Accounting. Šī lekcija man vēl pagaidām nav notikusi nevienu reizi...

Trešdienās man ir 6 lekcijas pirmās divas ir visbriesmīgākās, visgrūtākās - Computer Architecture (no 9:00-11:00). Šajā priekšmetā ir ļoti praīgs pasniedzējs, apgūstam Assambler programmēšanas valodu, kura nu man dikti nepatīk. Neko darīt, būs vien jāmēģina kaut kā tajā "iebraukt". Tad trešā un ceturtā ir Visual Basic un no 13:00-14:00 man atkal ir pusdienu pārtraukums. 15:00 nāku atpakaļ uz Mathematics, kurā ir tāds interesants pasniedzējs jebšu "maigais vīrietis". Mācamies mēs tagad Probability, jeb varbūtību teoriju. Tieši to, ko es nupat noliku VeA. Nekas, atkārtošana zināšanu māte! Un kā pēdējā lekcija no 15:00 līdz 16:00 ir mistiskā Management Accounting.

Ceturtdienas ir vienas no smagākajām dienām, jo visa diena paiet sēžot pie datoriem. Pirmās divas(9:00-11:00) lekcijas ir Visual Basic un tad ir viena Management Accounting (11:00-12:00). Tai seko pusdienu starpbrīdis no 12:00-13:00 un tad ir četras smagas lekcijas: no 13:00-15:00 Computer Architecture un no 15:00-17:00 OOP. Pats trkākais, ka visas lekcijas dienas garumā notiek vienā klasē un labi ja kāds pasniedzējs iedod kādu minūšu pauzīti kājas izlocīt.

Piektienā pirmā lekcija (9:00-10:00) ir System Analyse, kurā man ļoti patīk pasniedzēja-tāda maziņa, jauka kundzīte. Otrā lekcija ir Mathemtics (patiesībā diezgan garlaicīga, jo mums priekšā ir izdalīti materiāli un visas lekcijas garumā pasniedzējs lēnītēm iet viņiem cauri. Manuprāt, tas ir lieki, jo visi paši prot lasīt un prātīgāk būtu jau ķerties klāt pie uzdevumu risināšanas). Pēc tam seko vēl viena System Analyse (11:00-12:00) un tad Computer Architecture (12:00-13:00). No 13:00-14:00 ejam pusdienās un tad no 14:00-17:00 atgriežamies uz Project.

Esmu apmierināta gan ar lekcijām, gan ar pasniedzējiem (par kuriem es varētu veselu paragrāfu sarakstīt), jo viņi patiešām man ļoti patīk gan attiksmes ziņā pret kursu, gan arī izpalīdzības/mācīšanas ziņā. Cepuri nost!

nedēļa

mazie prinči ir atstāti mājās,
tieši tāpat kā mājās ir atstāta lielākā daļa skapja un
dažas ieceres, sapņi un nelīdz galam izspēlētas ilūzjas
arī pie Remarka "Trīs draugiem" es ceru atgriezties pēc 5ciem mēnešiem.

Pieradu pie Ventspils vēja matos, tagad izjutīšu lietu all over me - everyday devās.

Bija 3 matemātikas, tagad ir 3 programmēšanas ar 3 jaunām programmēšanas valodām.

viņiem ir continuation, man new beginning from the middle ar "You are brave girl" no pasniedzēju puses.

Nezināju, ka manu vārdu var uzrakstīt visneidomājamākajos(šitais vārds ir uzrakstīts pareizi? man šilierējas) veidos. Tādos kā Tlse, Veveze u.c. šeit mani sauc par "Ilse Ver ver". lai jau būtu, vismaz kurss uzjautrinās un es ar mazliet (blush)

un tāputnu čivināšana aiz loga no rītiem ir baigi pozitīva, tāpat kā runāšana ar dajebkādu īru vai neīru izcelsmes cilvēku.

un man beidzot pa naktīm (un ne tikai) nāk miegs,
un es beidzot izguļos (roll) ar visiem sapnīšiem.

definetly interesanti šet :)

Pirmais ieraksts, pirmie iespidi un pirmās fotogrāfijas.

Nu tad sveikiņi visi! Tagad līdz maija beigām padzīvošos un pamācīšos Īrijā, konkrētāk 84km no Dublinas attālajā Carlow(as) pilsētiņā. Kā ziņo Wikipēdija, tad te dzīvo aptuveni 20 000 cilvēku, no kuriem 3 000 ir studentu. Reku zemāk detalizētāks ilustratīvais materiāls.

Pa šīm 3 dienām pilsētu iepazīt ir sanācis nedaudz. Bet pirmie iespaidi ir pozitīvi un man te patīk. Ielas ir ļoti šauras, trotuāri maziņi, turklāt pusi no tiem aizņem noparkotās automašīnas, kuras te ir kuram katram. Patiešām, kājāmgājēji te ir maz, mašīnu ļoti daudz. Ja pastaigā pa pilsētas centru, tad ir vērojamas ļoti interesantas ēku fasādes, mazi un lieli veikaliņi un daudz tumša paskata pubi-krogi.

Šeit ir nezinu kā saucamie jocīgie kontakti, tā kā galvu saķērusi otrajā rītā metos uz veikalu pēc pārveidotāja.

Mana māja no pārējām neatšķiras pilnīgi ne ar ko, nu varbūt tikai ar to, ka stāv miskaste ar zilu vāku. Nav jau brīnums, ka pirmajā arā iziešanas reizē apmaldījos. Numuru sēit tikpat kā nav, tāpat kā ielu nosaukumi. Orientējies kā gribi!
Mana māja


...un visas pārējās mājas

Mācos Carlovas Tehnologīskajā Institūtā - Software Development kursā. Skola ir liela, gaiša un pagaidām zinu kā tur ieiet, visu pārējo man parāda Dana (kursabiedrene, kas šeit mācās jau kopš septembra). Kursabiedri ir tādi, ka uz viņu fona jūtos maza un trausla meitene. Nu tādi veči!Ir gan īri, gan ķīnieši, gan turks. Visi tādi diezgan dīvaini pēc paskata (IT!). Iepazinusies vēl ne ar vienu neesmu, nav sanākusi izdevība. Katrā ziņā šodien jutos kā "svaiga gaļa". Diezgan interesanti ir tas, ka cilvēki šeit ir bez kompleksiem un ģērbjas nevis, lai būtu smukāki, bet gan lai viņiem būtu pēc iespējas ērtāk - sporta biksēs, botās un lielajos džemperos ar kapucēm. Smuku puišu, tāpat kā smuku meiteņu ir retums. Lekcijās saprotu, ko man cenšas pateikt. Tur tas īru akcents nav tik izteikts.

Skola

Kas vēl.... Ā, veikalos esmu dzirdējusi latviešus! Īstenībā tad pārņem dīvaina sajūta. Poļu te ir kā čum un mudž, arī krievu valoda nav retums.

Tas pagaidām viss. :)

jap

Neskatoties uz visu, kas ir un varētu būt (visādās nozīmēs), es tomēr izvēlējos aizlidot.
un man patīk šie Kaupera vārdi dziesmai

"es varētu iet līdz.."

es atdotos gan viesuļvētrām trakām
gan krustcelēm gan takām
pat vismazākajām
un aizlaistos ar visiem vējiem
tālāk par vietu ko var redzēt
un ko nevar redzēt ar

kas pateiks kā tas beigsies
norims?vai tālāk steigsies?

es atdotos gan lidostām gan kuģiem
gan smagiem kravas auto
arī BMW un tev
mēs aizlaistos ar visiem vējiem
tālāk par vietu ko var redzēt
un ko nevar redzēt ar

kas pateiks kā tas beigsies
norims?vai tālāk steigsies?
vienalga kur tevi atkal aiznesīs
veiksies tev veiksies

viens var zvejot viens var zīlēt
kalnos kāpt vai sevi mīlēt
kā lai zin kas varētu būt piemērs pareizais
viens var dejot viens var dienēt
es varētu iet līdz bet negribas
pie-kāp-ties
pie-kāp-ties
pie-kāp-ties

un aizejot es zinu atgriezīšos vienmēr
bet kad un cikos-
tas kā kauliņš nogulsies

kas pateiks kā tas beigsies?
norims? vai tālāk steigsies?
vienalga kur tevi atkal aiznesīs
veiksies tev veiksies

skaisti

Man tikai vajag, lai jūtu.
Lai esi blakus un reizēm pat nevajag just.

Lai pasaki, ka būs labi arī tā.Visādi.Bet būs.
Lai pasaki, ka snigs arī rīt.Un, ja nesnigs, Tu vienalga būsi un to pat varēs nejust, ja negribēs.

Lai tā sajūta pazūd.
Nu lūdzu.

/L.Ūdre/